Aizvadīta konference “Mācību vides pielāgošana izglītojamam, kuram ir speciālās vajadzības”
25.10.2018.
—–
Šā gada 19.oktobrī Daugavpils Stropu pamatskolas- attīstības centrs (DSPAC) organizēja konferenci “Mācību vides pielāgošana izglītojamam, kuram ir speciālās vajadzības”. Viens no galvenajiem mērķiem bija aktualizēt vides nozīmīgumu mācību procesa organizēšanā bērniem ar speciālām vajadzībām. Konferencē mācību vide tika apskatīta, kā mērķtiecīgi organizēts fizisko, sociālo un informatīvo apstākļu kopums, kurā skolēns veido un īsteno savu pieredzi: zināšanas, prasmes un attieksmes pret sevi un apkārtējo pasauli. Katra no konferences oratoriem mērķis bija atklāt savu mācību vides komponenti.
Konferenci atklāja Daugavpils Stropu pamatskolas – attīstības centra direktore Marika Raičonoka, paskaidrojot tēmas nozīmīgumu un atzīmējot plašo interesentu loku, kas arī pierāda tēmas aktualitāti. Uzrunas noslēgumā dalībniekiem novēlēja produktīvu un ražīgu dienu.
DSPAC Izglītības psiholoģe Violeta Smuļko uzstājās ar ziņojumu „Emocionālā vide starppaaudžu izglītības kontekstā.” Savā uzrunā viņa aizskāra četrus emocionālo mācību vidi veidojošus faktorus: komforts, intereses, vēlme attīstīties, atklājums. Katrs no faktoriem tika apskatīts gan no skolotāja gan audzēkņa skatu punkta. Kā atklājās, mēs katrs esam dzimis savā laikmetā un nesam tā kodu sevī. Saskaņā ar šo kodu, tad mēs arī uztveram lietas. Skolotājiem un skolēniem ir vienādas vajadzības pēc drošības, izpratnes u.c., bet mēs tās saprotam dažādi, jo esam dažādu paaudžu pārstāvji. Kā skaidroja Violeta, kāds no mums pārstāv X, kāds Y, bet kāds cits Z paaudzi. Katrai no šīm paaudzēm ir savas īpašās pazīmes, kuras tad arī tika izklāstītas konferences gaitā.
Ar vārdiem, „Šodien es vēlos dalīties ar reālu sava darba pieredzi.”, savu uzrunu klātesošajiem sāka DSPAC speciālai pedagogs Tatjana Maņkovska. Speciālā pedagoga tēma bija „Mācību vide izglītības iestādē bērniem ar AST (autiskā spektra traucējumiem).”. Par pamatu tai tika ņemta DSPAC mācību vide pirmsskolas programmu realizācijai Mihoelas ielā 4. Tatajana atšifrēja, ka autisms tiek definēts, kā ar attīstību saistīts traucējums visa mūža garumā, kas ietekmē to, kā cilvēks sazinās un saprotas ar apkārtējiem. Balstoties uz piecām svarīgām AST pazīmēm, speciāliste demonstrēja konkrētus piemērus to risinājumam speciālās pirmsskolas izglītības iestādes grupās. Runājot par sociālās mijiedarbības un komunikācijas traucējumiem, speciāliste aicināja veidot tādas vietas mācību telpā, kur bērns var pabūt vienatnē un drošībā. Savukārt, skaidrojot bērnu šauro interešu loku, rutīnu un atkārtotu uzvedību, liela nozīme tika piešķirta tieši paredzamajam dienas ritmam, kā arī dažādu shēmu veidošanai, kuras ļautu bērnam izprast rīcības un sakarības. Liela uzmanība tika veltīta tieši bērnu ar AST neparastajām sensorajām reakcijām. Speciālais pedagogs demonstrēja dažādus fotoattēlus ar daudzveidīgiem risinājumiem, kā mācību vidē iekļaut priekšmetus, kuri apmierinātu šīs bērnu vajadzības. Savas uzrunas noslēgumā Tatjana Maņkovska mudināja klātesošos pārdomāts savas fiziskās mācību vides lietderību un iespējas, nebaidoties mērķtiecīgi lietot neiedomājamākas lietas bērnu attīstības veicināšanai.
Konferenci ar tēmu „Bērncentrētas vides izveide.” Turpināja Preiļu Brīvās skolas direktore Ilona Indriksone. Savu uzrunu klātesošajiem I.Indriksone uzsāka atklājot, kādu vienkāršu, bet ļoti būtisku patiesību katram. Viņa teica, ka par vecākiem, vārda fiziskā nozīmē, var kļūt ikkatrs un ātri, bet iemācīties, kā būt par vecākiem, ir vajadzīgs daudz vairāk laika. Katram vecākam ir sava profesija, kurā viņam ir plašākas zināšanas, un vecāki var un drīkst nezināt, kā jāmāca bērni. Tas ir skolotāja profesijas kompetencē. Direktore arī atzina, ka vecāki mūsdienās izrāda ar vien lielāku interesi par savu bērnu audzināšanu, kas priecē arvien vairāk. Runājot par vidi, Ilona atgādināja, ka, ierodoties pirmsskolā, bērns vairs nav balta lapa. Atnākot uz pirmo izglītības iestādi, bērnā jau ir divu dzimtu informācija, viņam ir savs temperaments, talanti un iepriekšējās dzīves pieredze. Un visa iepriekš minētā informācija ir jāņem vērā, veidojot mācību vidi katram bērnam atsevišķi. Ilona Indriksone akcentēja, ka bērnam līdz 3 gadiem nav nepieciešams neviens cits, tikai viņa mamma un tētis. Bet, lai bērns justos drošība, pirmsskolas grupās optimālais bērnu skaits būtu 10 bērni, savukārt skolā – 15 bērni vienā klasē. Bērnam augot, skaits varot palielināties, universitātē līdz pat 60 studentiem grupā. Skolām nevajadzētu kļūt par biznesa projektu, tām ir jākalpo bērniem un sabiedrībai. Iepazīstinot ar savas skolas vidi un kopējo darbību, direktore paskaidroja, ka Preiļu Brīvās skolas galvenais virziens ir atbildīga izvēle, nevis visatļautība. Savas uzrunas noslēgumā direktore un logopēde Dana Lahtionova demonstrēja Preiļu Brīvās skolas fotogrāfijas, komentējot mācību vides un procesa būtiskākās norises skolā.
Konferences praktiskākajā daļā uzstājās Daugavpils Universitātes Studiju programmas Fizioterapija direktore, lektore Jeļena Buiko ar tēmu „Dinamisko paužu nozīme un pielietošana izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām.”. Klātesošajiem atklājot cilvēka veselības jēdzienu, atzīmēja, ka veselība nav tikai sāpju neesamība. Tā ir arī labsajūta, dzīves kvalitāte un pat labklājība. J.Buiko parādīja statistikas datus par cilvēku saslimstību un pastāstīja, ka psihoemocionālā veselība ir saistīta ar fizisko aktivitāti. Lektore aicināja vismaz 30 minūtes dienā nodarboties ar vidējas intensitātes fiziskajām aktivitātēm, lai samazinātu depresiju un uzlabotu savu kopējo labsajūtu. Visiem konferences dalībniekiem tika piedāvāts aktīvi padarboties. Jeļena Buiko demonstrēja dinamiskās pauzes, kuras skolotājas varētu izmantot savā ikdienas darbā gan pašiem sev, gan kopā ar saviem audzēkņiem.
Pateicībā par viņu atsaucību un dalīšanos savās zināšanās un prasmēs ar citiem aroda brāļiem, DSPAC izglītības metodiķe I.Valentanaviča katrai oratorei pasniedza ziedus ar konfektēm. Katram klātesošajam tika sniegta iespēja izvērtēt konferenci, aizpildot aptaujas anketas. Apkopojot anketās sniegtās atbildes, DSPAC konferences organizatoru sejas rotāja smaids. Atsauksmēs bija lasāmi pateicības un uzslavas vārdi, kuri motivēs arī turpmāk DSPAC darbiniekus organizēt dažādus izglītojošos pasākumus saviem kolēģiem.
Sagatavoja: Zane Novicka, DSPAC Izglītības metodiķe.
