“Bērncentrētās mācību vides nodrošināšana izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kur izglītojamais ir centrā”
„Komunicējiet ar bērnu kā ar pieaugušo cilvēku, no kura gaida abpusēju uzticēšanos, cieņu un sapratni…” /Šalva Amonašvili/
Daugavpils Stropu pamatskola – attīstības centrs
APU 2015.-2019.
Kopš 2015.gada mūsu skolā noris APU programmas realizēšana visās jomās.
Pa šo laiku tika organizēti un novadīti dažādi APU programmas pasākumi gan skolēniem, gan skolēnu vecākiem, gan pedagogiem, gan skolas apkalpojošām personālam.
Arī šobrīd 2019.gadā nevar teikt, ka viss iet saliedēti, bez “asiem stūriem”. Tomēr, var atzīmēt to, ka lielākā pedagogu, skolas darbinieku, skolēnu vecāku un pašu skolēnu daļa saprot un ievēro APU noteikumus.
Mēs interesējamies, labprāt pārskatam Latvijas izglītības iestāžu mājaslapas par APU norisi viņu izglītības iestādēs. Šogad APU komandas pārstāvji I.Valentanaviča un N.Hvostova konstatēja, ka iepriekš sagatavotie noteikumu paraugi vairs nav aktuāli, tos vajag papildināt, pārstrādāt, kā arī vajag mainīt noteikumu izskatu. Tie tika pāstrādāti, un, ar direktores vietnieces palīdzību T.Fadejevu, tika sagatavoti jauni APU noteikumu paraugi.
2018./2019.m.g. skolā bija organizēti pasākumi pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem, kā arī pasākumi skolas apkalpojošā personāla pārstāvjiem. Tika runāts par to, ka visiem skolēniem ir jāsajūt un jāsaņem, kā arī jāsniedz cieņpilnu attieksmi pret sevi un citiem, kas palīdzētu izvairīties no pazemojumiem gan no vienaudžu, gan pieaugušo puses. Runājām par to, ka APU noteikumi ikdienā palīdz katram izglītojamam un skolā strādājošam rīkoties droši un atbildīgi. Ikbrīdi katram jābūt atbildīgam par savu uzvedību. Balstoties uz dažādām publikācijām, ir zināms, ka izprovocēt skolēnus uz negatīvu rīcību ir viegli. Pedagogiem tas ir jāsaprot un jarīkojas pareizi, atbilstoši situācijai, lai nesaasinātu konfliktsituāciju ar izglītojamo. Būtiski ir pašam pedagogam nespēlēt provokātora lomu, bet meklēt iespējamos ceļus konflikta mazināšanai. Tas ir jādara, izmantojot pedagoģisko taktu, darba pieredzi, savas zināšanas, kuras regulāri ir jābagātinā, lasot un interesējoties par darba metodēm un paņēmieniem, strādājot ar bērniem dažādos vecumposmos. Akcents bija likts uz to, ka vienmēr jāslāvē izglītojamos par padarīto darbu, par vēlmi nodarboties, par to, ka pilda uzdoto atbilstoši savam līmenim un spējām. Pedagogiem ir jāpamana pozitīvo, nevis jāakcentē visu uzmanība uz negatīvo, jo pozitīvais vairo pozitīvo.
APU sēdēs tika piedāvāti piemēri par pedagogu darbu Igaunijā, Lietuvā, lai būtu priekšstats, ka visās valstīs ir savas problemātiskās situācijas pedagogu darbā. Skolotājam ir jābūt gatavam uztvert jaunas tendences izglītības procesā, lai strādātu atbilstoši kompetenču pieejas prasībām mācību procesa organizēšanā.
Katrā no APU sēdēm tika pacelti svarīgi jautājumi, kurus nevar atstāt bez konkrētām atbildēm. Piemēram, bija pacelts tik aktuāls un svarīgs jautājums par skolēniem, kuri bieži kavē mācību stundas, neapmeklē tās. Kā šādos gadījumos rīkoties pedagogam? Kā rīkoties, ja skolēnam nav atbilstošu zināšanu un prasmju mācību priekšmetos? Protams, vienmēr ir viegli ielikt N/V vai kādu sliktu atzīmi, bet kur tad paliek skolēna vajadzību un veselības problēmu ievērošana? Vai var runāt par mehānisku atzīmju izlikšanu? Vai vienmēr mēs zinam un saprotam, izmeklējam, kas notiek ar pašu izglītojamo, kurš neapmeklē skolu, kas notiek ar viņa dzīvi? Vai var uz katru izglītojamo skatīties kā uz “skrūvi no vienas lielas izglītības mašīnas”? Vai tikai atzīmes būtība raksturo cilvēkbērnu viņa visā veselumā. Ir skolēni, kuri šodien atnākot uz izglītības iestādi ir gatavi sākt nodarbībības tieši šodien, bet rītdien šis bērns varbūt būs ievietots pavisam citos apstākļos, un, viņa dzīve var mainīties tā, ka ne katrs pedagogs kaut mazliet var to izprast pilnā mērā. Ja izglītības iestāde var atbalstīt šādus izglītojamos, var runāt par humanismu, par APU programmas norisi, par kompetenču pieeju, par katru izglītojamo. Neskatoties uz viņa varbūt visdziļākajām problēmām, ļauj justies skolā droši, mācīties atbilstoši savām vajadzībām un spējām, un saņemt cieņpilnu atbalstu un sapratni, pirmkārt no pedagogu puses. Iemācīties pilnvērtīgi dzīvot mūsu sabiedrībā, tas ir viens no galveniem uzdevumiem, kura apguve tik smagi padodas šiem bērniem…
Protams, tas ir liels šķērslis nezināt, kā pareizi rīkoties ar šāda veida izglītojamā problēmām, lai nepārkāptu izglītības likumu un APU programmas pamatvērtības.
Rakstu sastādīja Daugavpils Stropu pamatskolas – attīstības centra APU vadītāja, izglītības metodiķe, logopēde Ilona Valentanaviča
APU noteikumi skolas teritorijā
APU noteikumi veselības punktā
APU noteikumi ēdnīcas ģērbtuvē
