Daugavpils Stropu pamatskola – attīstības centrs organizēja pilsētas logopēdu, surdo pedagogu un speciālo pedagogu metodiskās apvienības informatīvo sanāksmi
2018.gadā 20.septembrī Daugavpils Stropu pamatskola – attīstības centrs organizēja pilsētas speciālistu metodiskās apvienības informatīvo sanāksmi.
Attīstības centra metodiķe Ilona Valentanaviča, nolasot dzejoli, sirsnīgi apsveica pedagogus ar mācību gada sākumu, novēlēja katram veselību, iztūrību, apkārt esošo cilvēku sapratni un atbalstu.
Pasākuma turpinājumā vārds tika dots Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Iekļaujošas izglītības atbalsta centra vadītājai Raisai Latišai.
Pilsētas pedagogi iepazinās ar izmaiņām likumdošanā saistībā ar bērniem, kuriem ir speciālās vajadzības un pēc pedagoģiski medicīniskās komisijas ir piešķirts speciālās izglītības programmas kods.
Raisa Latiša runāja par Daugavpils Stropu pamatskolas – attīstības centra nozīmīgumu, atzīmējot to, ka centrā strādā augsti kvalificēti pedagogi, kuri ļoti labi pārzin izglītojamo vajadzības. Stropu pamatskolas – attīstības centra speciālisti sniedz palīdzību, veicot konsultācijas Daugavpils pilsētas, novadu un citu pilsētu, kā arī ārvalsts bērniem, bērnu vecākiem, kā arī sniedz atbalstu citu izglītības iestāžu pedagogiem.
Turpinājumā, Raisa Latiša atzīmēja, ka vispārizglītojošās skolās var mācīties bērni ar speciālām vajadzībām. Galvenās izmaiņas, kuras stāsies spēkā ar 01.09.2020.gadu, ir sastītas ar speciālās izglītības iestādēm. Šajās iestādēs varēs izglītoties bērni, kam ir garīgās veselības traucējumi – 57.kods, garīgās attīstības traucējumi – 58.kods, smagiem garīgās attīstības traucējumiem un vairākiem smagiem attīstības traucējumiem – 59.kods, kā arī bērni ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Attīstības centriem ir svarīgi īstenot profesionālās izglītības programmas. No 2020.gada izglītojamie ar valodas traucējumiem (55.kods), ar mācīšanās traucējumiem attīstības traucējumiem (56.kods) un ar fiziskās attīstības traucējumiem (53.kods) būs integrēti vispārējās izglītības iestādēs.
Izglītojamajam speciālo mācību programmu var noteikt tikai medicīniskā komisija, bet logopēds vai speciālais pedagogs var ieteikt izglītojamajam atbalsta pasākumus. Ja izglītojamajam ir ieteikti atbalsta pasākumi, tad katru mācību gadu ir nepieciešams izstrādāt noteiktam izglītojamajam individuālo izglītības plānu.
Ja izglītojamais maina mācību izglītības iestādi, viņš pāriet uz citu izglītības iestādi ar logopēda vai speciālā pedagoga atzinumu, kur saturā var būt ierakstīti speciālista ieteikumi par atbalsta pasākumiem, kurus izglītojamais turpinās.
Raisa Latiša minēja arī par speciālista atzinuma sniegšanas uz pedagoģiski medicīnisko komisiju (PMK) kārtību. PMK izvērtē iesniegto dokumentāciju, kā arī izvērtē bērna spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli. Visa informācija par bērnu tiek ievadīta informācijas sistēmā, kā arī tiek ievadīta informācija par likumisko pārstavi, kurš iesniedz dokumentus un speciālistu atzinumus uz PMK.
R.Latiša stāstīja par MK noteikumiem saistībā ar pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību. Katrs speciālists var strādāt noteiktā darba vietā tikai atbilstoši viņa iegūtās augstākās izglītības diplomam. Par speciālo pedagogu, par logopēdu var strādāt speciālists, kurš ieguvis speciālo izglītību (speciālā pedagoga, logopēda, kvalifikāciju) un pedagoga izglītību. Tagad skolā būs tiesīgs strādāt audiologopēds.
Par topošiem pirmklasniekiem tika ziņots, ka pirmklasnieks var sākt pamatizglītību skolā, ja uz noteikto gadu viņš ir sasniedzis 7 gadu vecumu. Bez psihologa atzinuma, tikai pēc vecāku vēlmēm, bērns var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk. Vienu gadu vēlāk var sākt tikai, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu, kur tiks ievērots bērna veselības stāvoklis un viņa psiholoģiskā sagatavotība mācību procesam skolā.
Tika runāts par to, ka uz pirmsskolas logopēdiskajām grupām samazinājas rinda. Šogad parādījās liels bērnu skaits, kuriem ir sarežģītas problēmas. Ir ļoti skarba situācija ar trīs gadīgajiem bērniem, jo viņi nerunā, nesaprot instrukcijas, attīstības līmenis neatbilst vecumam. Šo bērnu dzirde ir normā, bet komunikācijas prasmes ir ļoti traucētas. Ne visi vecāku pieņem PMK ieteikumu par speciālās programmas nepieciešamību.
R.Latiša atzīmēja, ka uz skolu nāk bērni ar nopietnām logopēdiskām problēmām. No 150 septiņgadīgajiem bērniem, apmēram 47 % bērniem ir nopietni valodas traucējumi. Pirmsskolu logopēdiem ir jāpievērš liela uzmanība tam, lai pirmsskolas vecuma bērniem būtu koriģēta runa un valoda, jo skolā logopēda pienākums ir pavisam cits. Protams, skaņu veidošana ir PII logopēda darbs visās izglītības iestādēs – gan speciālās grupās, gan vispārizglītojošās pirmsskolas iestādēs.
Sanāksmē tika apspriesti dažāda veida jautājumi par izglītojamo korekcijas nodarbību rezultātiem, par sadarbību ar bērnu vecākiem.
Pilsētas speciālisti atzīmēja, ka gadījumos, kad vairākus gadus logopēdi nevar izveidot vai automatizēt bērnam skaņu vai dažādu skaņu grupu izglītojamā saistītā runā, tad vajag veikt precīzu izglītojamā traucējumu noskaidrošanu. Pamatā var būt orgāniskā rakstura traucējumi. Speciālisti runāja par PMK diagnozes korektas noteikšanas nozīmīgumu, jo no tā ir atkārīgs speciālista darba rezultāts.
Logopēde V.Martinova stāstīja par to, ka 5.klasē mācās bērns, kuram nevar izveidot un automatizēt šņāceņus, skaņas [R] un [L], vinš pat tagad nav iemācījies atpazīt pamatkrāsas: jauc zilu krāsu ar zaļu, nav apguvis prasmi patstāvīgi rakstīt, burtus tikai nozīmē. Vispār neraksta dzirdes diktātus, iemācījās vienkārši norakstīt nelielu tekstu. 5.klasē neprot lasīt, krīt histērijā ja to kād mēģina mācīt. Tad kā var prasīt, lai bērns veidotu tīri skaņas, ja viņam papildus ir citi traucējumi un problēmas? Vajag ievērot primāro traucējumu, sakarā ar ko viņš nav spējīgs iegaumēt skaņu veidošanas prasmi.
Turpinot pasākumu, I.Valentanaviča pastāstīja par 2017./2018.gada pilsētas speciālistu pārskatiem, par bērnu skaitu ar logopēdiskām un speciālām diagnozēm. MA vadītāja rādīja diagrammas par pirmsskolu un skolu izglītības iestādēm, kur bija attēlots cik izglītojamo tika iesaistīti darbā ar logopēdu vai speciālo pedagogu, cik atskaitīti pēc veiktās korekcijas, cik liels izglītojamo skaits ir palicis uz nākamo mācību gadu, lai turpinātu korekcijas darbu ar speciālistu, jo nav novērsti traucējumi.
Ilona Valentanaviča pastāstīja par mācību gada plānotiem pasākumiem, kurus organizēs Daugavpils Stropu pamatskola – attīstības centrs, aicināja speciālistus un viņu izglītības iestāžu pārstāvjus tos apmeklēt.
Pasākuma nobeigumā vārds tika dots Stropu skolas logopēdei Danai Lahtionovai, kura lasīja Šalvas Amonašvili dzejoli, kurš ticēja, ka pedagogi ir tie cilvēki, kuri spēj mīlēt bērnus, ka skola ir tā iestāde, kur bērni var būt drošībā.
Skola māk darīt labu un audzināt labestību,
Bet viņa nemāk būt ļauna un audzināt ļaunumu…
Visiem klātesošajiem tika novēlēts būt patiesiem pedagogiem un mīlēt savus izglītojamos.
Rakstu sagatavoja DSPAC metodiķe, logopēde I.Valentanaviča.
