DLIAC pedagoģes oktobrī ciemojās pie Rēzeknes internātpamatskolas – attīstības centra kolēģēm
11.10.2016.
——
„Tu vari būt zālīte putekļaina ceļa malā, bet tad tev jābūt vislabākajai.”
D. Karnegi
2016.gada 7.oktobrī Daugavpils logopēdiskās internātpamatskolas – attīstības centra metodiķe, logopēde I.Valentanaviča, metodiķe, surdopedagoģe L.Siņakova, skolas psiholoģe O.Karkina apciemoja Rēzeknes internātpamatskolas – attīstības centru, kurā tika rīkots pedagogu un speciālistu seminārs ar vīzi “Sadarboties, būt, darīt”.
Rēzeknes semināru atklāja Rēzeknes izglītības pārvaldes pārstāvis un Rēzeknes internātpamatskolas – attīstības centra direktore R.Zommere ar vārdiem, ka pedagogi ir izglītības sistēmas cilvēki, kuri mācās un māca mācīties visa mūža garumā.
Pasākuma dalībniekiem tika piedāvāts skolēnu priekšnesums, kurā tika iesaistīti bērni ar dažādu veidu traucējumiem.
Seminārā uzstājās RTA Izglītības, valodu un dizaina fakultātes dekāne Dr. Paed. M.Rozenfelde ar tēmu “Iekļaujoša un kompetences balstīta izglītība”. Viņa aktualizēja vienu no skolas svarīgākajiem jautājumiem par to, ka jebkura izglītības iestāde ir iekļaujošās izglītības sistēma. Skolēni ar īpašām vajadzībām speciālajās skolās jau ir iekļauti mācību procesā, jau ir notikusi izglītojamo iekļaušana. Visu var nopirkt, aprīkot skolas ar visu nepieciešamo. Bet svarīgākais ir izmainīt savu iekšējo attieksmi pret bērniem ar speciālajām vajadzībām. Lai katrs bērns skolā pavada jēgpilnu laiku. Katra bērna celšana ir mūsu vecāku un pedagogu atbildība. Videi ir jābūt atbalstošai un pieņemošai, lai izglītojamais var īstenot savu izglītību. Norādīja uz sarežģījumiem saistībā ar iekļaujošo izglītību.
Semināra turpinājumā uzstājās sociālā pedagoģe I.Kolendoviča ar tēmu: “Preventīvu pasākumu īstenošana sociālās atstumtības riska mazināšanā”. Rādot prezentāciju, viņa stāstīja par skolēnu skolas mācību stundu neapmeklēšanas problēmām, aktualizēja vecāku iesaistīšanu šīs problēmas risināšanā. Kopīgie riski – motivācijas trūkums, vecāku nespēja motivēt savu bērnu mācībām. Kā sekas – sliktas sekmes mācībās. Kā mainīt situāciju ar sociālā riska skolēniem, viņu atstumtību? Neviens nedos gatavas metodes lai risinātu šo problēmu. Pašam skolotājam jāizvēlas atbalsta pasākumus, lai bērns būtu iekļauts mācību procesā, sociālā dzīvē. Protams ir jābūt iekļautai skolas APU komandai.
Semināra nobeigumā tika piedāvāta ekskursija pa skolu. Dalībnieki atzīmēja cik liela ir skola, kabinetu daudzums un plašums. Samērā mazu skolēnu skaitu. Katrā klasē bija diezgan pietiekoši mācību vietas skolēniem. Var atzīmēt, ka kabineti ir aprīkoti ar nepieciešamo tehniku. Direktore padalījās ar plāniem uz nākotni – katru mācību klasi aprīkot ar interaktīvo tāfeli un interneta pieslēgšanu.
Runājot ar skolas direktori, mēs dalījāmies ar sava darba veiksmēm.
Tika atzīmēts, cik svarīgi ir pareizi nozīmēt izglītojamam mācību programmas kodu. Nekorekti nozīmēta mācību programma velk aiz sevis pārmērīgi daudz citu problēmu, saistītu gan ar skolēnu vajadzībām, gan ar viņu vecāku prasību un interešu neievērošanu, saistībā ar citu bērnu veselību, mācību un mācīšanos ievērošanu.
Rakstu sagatavoja DLIAC metodiķe, logopēde I.Valentanaviča.
