“Ģimenes spēles krātuve”
…Jūs nākat no bērnības zemes,
Kur saule sirsniņā krājas
Un mīlestība maigi
Apņem bērnus un mājas.
http://www.godagimene.lv/Jaunumi/scenarijs
2018.gada 6.novembrī Daugavpils Stropu pamatskolā – attīstības centrā notika kārtēja „Vecāku kluba” sanāksme.
Skolas APU komandas pārstāvji organizēja pasākumu skolēnu vecākiem. Uz “Vecāku klubu” bija aicināta 4.b klases internāta skolotāja Alla Ļvova. Viņa stāstīja vecākiem par attīstošām spēlēm, kuras pedagoģe izmanto darbā ar izglītojamajiem. Vecākiem bija piedāvāts paspēlēties kopā. Sākumā skolotāja demonstrēja spēles, kuras viegli var uztaisīt ar savām rokām, piemēram: “Kafejnīca”, kur spēles materiāls bija izgatavots kopā bērniem. Spēlējoties, skolēni apgūst etiķetes noteikumus, mēģina sastādīt ēdienkarti, pasūtīt ēdienu un saskaitīt tā cenu, mācās apmaksāt savus pasūtījumus. Pedagoģe stāstīja, kā bērniem tika organizēta spēle “Veikals”. “Rijējs”, spēle, kura palīdzēja pirmklasniekiem apgūt skaitīšanu līdz astoņpadsmit, kā arī tika stāstīts par vispopulārākajām spēlēm, kuras palīdz bērniem bagātināt vārdu krājumu, veidot sapratni par skolas APU noteikumiem, attīstīt komunikācijas prasmes un iemaņas “Krokodīls”, “Alias” un “Dixit”.
Skolas psiholoģe O.Karkina sāka savu runu par spēles lomu bērna dzīvē. Psiholoģe stāstīja, kā notiek bērna psihes un personības veidošanās, pateicoties vienam no galvenajiem bērna attīstības līdzekļiem – spēlei. Tieši spēle ietekmē tādu psihisko procesu attīstīšanu, kā atmiņa, uzmanība, uztvere, dzirde, redze. Šāda veida nodarbošanās palīdz bērnam apgūt tik nepieciešamas dzīvei saskarsmes un socializācijas prasmes. Ja bērnam ir emocionālā rakstura traucējumi, tad pateicoties spēlei var to uzlabot un stabilizēt. Psiholoģe brīdināja par pārāk lielu un aktīvu interneta spēļu izmantošanu. Viņa pastāstīja par klīnisko psihologu pētījumiem, piemēram par profesora Nikolasa Kardarasa darbiem. Psiholoģe sniedza informāciju par dažādām spēlēm, kuras dod bērnam un vecākiem iespēju būt ģimenes lokā, palīdz bērniem apgūt un veidot saskarsmes kultūru gan vienaudžu lokā, gan saskarsmē ar pieaugušajiem.
Skolas sociālā pedagoģe N.Hvostova sāka uzstāšanos par to, ka bērnam spēle ir vienīga iespēja atbrīvoties no bērna lomas, joprojām paliekot par bērnu. Tāpat pieaugušajiem spēlējoties ar bērnu ir vienīgā iespēja atgriezties savas bērnības laikā, paliekot par pieaugušajiem. Tas palīdz harmonizēt attiecības starp ģimenes locekļiem, jo spēles process ir savstārpējs un pieprasa aktīvu līdzdalību. Bērniem ļoti patīk spēles ārā. Ģimene var tās organizēt pagalmā, laukā vai mežā ar interesantu laika pavadīšanu. Piemēram, “Karsti kartupeļi”, kad stāvot aplī viens otram dod bumbu, kā karstu kartupeli. Spēles dalībniekiem ātri vajag atbrīvoties no “kartupeļa”, temps paātrinās. Kam bumba izkrita no rokām, tas zaudē. “Ēdams, neēdams”. “Stander stop!”. Vadošais aplī, viņš met bumbu augšā. Visi dalībnieki sāka skriet. Kad viens no spēlēs dalībniekiem noķer bumbu, viņš kliedz “Stander stop!”. Visiem vajag apstāties. Pedagoģe stāstīja, kā var organizēt spēles ar dabas materiāliem, to vākšanu, skaitīšanu, piļu būvēšanu. Pedagoģe piedāvāja spēles, kuras var būt organizētas atpūtas laikā pie ūdens, piemēram: “Jūra viļņojas viens…”. Tika stāstīts par “Kvestu” organizēšanu. N.Hvostova piedāvāja dalībnieku apbalvojumu veidus. Tika dots priekšstats par bērnu fantāzijas attīstīšanas, saskarsmes veidošanas iespējām.
“Vecāku kluba” tikšanās laikā skolēnu vecāki stāstīja par problēmām, kuras ir saistītas ar bērnu bezgalīgo “sēdēšanu gadžetos” – datoros, viedtālruņos, planšetēs. Atzīmēja to, ka nav spējīgi ierobežot bērna laika pavadīšanu internetā. Situācijas mājās iziet no kontroles, pieaugušie paliek bezspēcīgi pret bērnu kliedzieniem, protestiem un histērijām.
Joprojām, uz jautājumu kas nopirka un deva bērniem rokās “gadžetus” – vecāki paši atzīmē to, ka laiks pieprasa, lai bērnam būtu “gadžets”. Kad tika jautāts par grāmatu lasīšanu, vecāki brīnījās, kāda lasīšana, ja viņi visi sēž internētā un datorspēlēs.
Tiešām ir grūti pārvarēt bērna histērijas, ja mājās nenotiek kontrole no vecāku puses. Režīma ievērošana nosaka arī to, ka spēlēties datorā vai viedtālrunī var 1 stundu dienā, un ne vairāk. Noteikt konkrētu laiku, tā ir vecāku atbildība, lai viņa bērnam nebūtu atkarības no “gadžetiem”, kura pāriet uz ludomāniju. (Ludomānija – ir viena no izplatītākajām atkarību formām, kurai raksturīga cilvēka patoloģiska tieksme uz azartspēlēm. Raksts: Atkarība no azartspēlēm: Cēloņi, simptomi un ārstēšana https://medicine.lv/raksti/atkariba-no-azartspelem-celoni-simptomi-un-arstesana-54b101caac ).
Savu vientulību, vienaldzību, neuzmanību no vecāku puses, bērns ļoti ātri aizvieto ar “gadžetu”, kas viņu neaudzina, kas nedod priekšstatu par pienākumiem un atbildību, neveido izpratni par kārtības un tīrības izjūtu, kā arī neattīsta pašapkalpošanas iemaņas un prasmes, nekontrolē mācību procesu. Tā ļoti viegli var gūt uzvaru un tas ir daudz vienkāršāk nekā meklēt savu spēju un prasmju realizāciju reālajā dzīvē. Ko nozīmē pašapliecināties dzīvē? Tas ir process, kas pieprasa no bērna sevis izpratni, motivāciju, kas veidojas, ja notiek bērna mācību vai audzināšanas procesa organizācija no pieaugušo puses, mājās – no vecākiem. Mums katram ir jāsaprot to, ka mūsu bērna laime ir, galvenokārt, tikai mūsu rokās. Vecākiem ir jāuzņemas arī to, ka bērnam ir jābūt nodrošinātam dienas režīmam. Katrai prāta darbībai ir jādod laiks. Visveiksmīgākie bērni ir tie, kuri mājās vairāk laika pavada ar vecākiem, kas māca izprast bērna pienākumus. Tad, spēlējoties ar augstākminētajām spēlēm, bērnam būs vairāk intereses pavadīt jēgpilnu laiku ar vecākiem, nevis sēžot vientulībā “gadžetos”, “gūt nereālās dzīves panākumus”, kas noved pie psihiskā rakstura traucējumiem.
Noslēgumā tika teikts par to, ka vecāku un bērnu savstarpējo attieksmju veidošanai ir nenovērtējama nozīme bērna personības veidošanās procesā, kas ietekmē viņa vispārīgo attīstību. Ja attieksmju saiknes ir ciešas, vecāki labi izprot savu bērnu, bērns saprot vecākus. Bērna dzīves ceļš būs daudz vieglāks un pats bērns jutīsies drošāk, būs pārliecināts par sevi, veiksmigāks. Atradīs savu aicinājumu dzīvē.
Rakstu sastādīja skolas APU komandas pārstāvis, metodiķe, logopēde I.Valentanaviča
