Mūzikas stunda 1. – 9. surdoklasē
Mūzika – tā ir valoda, kuru saprot sirds. Tai nav vajadzīgi vārdi, lai pastāstītu par prieku, skumjām vai mīlestību. Katrā melodijā dzīvo jūtas: maigums – klusajās klavieru skaņās, kaisle – vijoles skanējumā, spēks un apņēmība – bungas sitienā. Kad mēs klausāmies mūziku, tā it kā runā ar mums – caur ritmu, tembru un harmoniju. Ātras melodijas like sirdij sisties straujāk, lēnās – nomierina un ieaijā. Mažora akordi piepilda ar gaismu, bet minora akordi atgādina par skumjām, tomēr arī tās var būt skaistas.
Mūzika spēj nodot to, ko nav iespējams pateikt vārdos. Tā vieno cilvēkus, palīdz saprast vienam otru bez tulkojuma. Tieši tāpēc saka: mūzika – tā ir dvēsele, izteikta skaņās.
Mūzikas stundas 1. – 9. surdoklasē ir īpašas un aizkustinošas man, jo viņi nedzird skaņas tā, kā mēs, tomēr mūzika viņiem nav sveša. Viņi to sajūt – ar ķermeni, ar sirdi, ar vibrācijām. Bērni izjūt ritmu caur vibrācijām grīdā, instrumentu skaņām vai skaļruņu radīto gaisu.
ETwinning projekta “World of Colours: I See, I Feel, I Understand” ietvaros vienā no mūzikas stundām skolēniem tika piedāvāts brīnišķīgs veids, kā izteikt savas emocijas un sajūtas – zīmēšana, klausoties mūziku. Tas ir veids kā izpaust ritmu krāsās un formās, ļaut mūzikai vadīt tavu roku, atklāt savas emocijas un savienot redzi un dzirdi.
Skolēniem tika piedāvāta Antonio Vivaldi mūzikas cikls Četri gadalaiki, kur trešā daļa ir Rudens. Mūzika ir pilna dzīvības, prieka un miera sajūtas. Vivaldi mūzika ir mūzika, kas stāsta bez vārdiem. Katrs skaņu vilnis attēlo dabas skaistumu un cilvēka izjūtas dažādos dzīves posmos – gluži kā pati daba mainās ar laiku. Bet ko sadzirdēja skolēni, jūs varat ieraudzīt viņu zīmējumos.
Rakstu sagatavoja mūzikas skolotāja Olga Išimova
