“Pedagoģiskās pieejas īpatnības darbā ar izglītojamiem, kuriem ir dzirdes traucējumi”
27.10.2017.
Kaut vienu stundu, kaut mirkli
Ja nebūs dzirdams nevienas skaņas…
—–
Vai mēģināji sajūst klusuma ainu?
Bez lietus lāšu skanējuma,
Bez jūras viļņu čalošanas…
Kā cilvēks var dzīvot bez skaņām?
Ar savu sirdi sajūti cilvēku,
Kas dzīvo tev blakus,
Kurš saskaras tikai ar žestiem.
Lai cilvēki paliktu
Uzmanīgāki pret tiem,
Kam vajag sniegt roku…
19.10.2017. Daugavpils logopēdiskās internātpamatskolas – attīstības centrā tika organizēts un novadīts seminārs pamatskolu sākumklašu pedagogiem.
Pilsētas pedagogu semināru atklāja Daugavpils logopēdiskās internātpamatskolas – attīstības centra metodiķe Ilona Valentanaviča. Viņa pastāstīja par skolu, par mācību programmām, kuras tiek realizētas logopēdiskajā internātpamatskolā – attīstības centrā. Metodiķe runāja par mūsdienas izglītības sistēmas tendencēm, par optimizācijas un integrācijas procesiem, kuri nosaka to, ka katrā mācību iestādē var izglītoties bērni ar speciālajām vajadzībām. Tāpēc speciālistiem un pedagogiem ir jābūt gataviem un zinošiem, strādājot ar bērniem, kuriem ir traucējumi. Seminārā tika piedāvāts iepazīties ar attīstības centra speciālistu pedagogu pieredzi darbā ar bērniem, kuriem ir dzirdes traucējumi. Semināra dalībniekiem bija piedāvāts paskatīties videofilmu par skolu.
Skolas surdopedagoģe L.Siņakova pastāstīja par bērniem, kuriem ir dzirdes traucējumi, Ludmila izklāstīja skolēnu īpatnības. Lai parādītu cik skolēni ir talantīgi, pedagoģe aicināja 11.surdo klases skolēnu Ņikitu Vasiļevski ar pantomīmu “Mašīna”. 2. – 9. surdo klašu skolēni izpildīja melodeklamāciju – dziesmu ar žestiem “Lai Rīga zied!”.
Surdopedagoģe piedāvāja dažādus praktiskus uzdevumus. Piemēram, lai dalībnieki attēlotu vārdu “mīlestība”, viena no semināra dalībniecēm tika aicināta parādīt ar žestiem vārdu “draudzība”. Cita semināra dalībnieces skaidroja dažādus vārdus, mēģināja tos attēlot. Protams mums – runājošiem un dzirdošiem cilvēkiem sagādā zināmas grūtības dažādu vārdu attēlošana un noteikto žestu lietošana, jo cilvēkam, kuram nav dzirdes traucējumu, runas procesā ir jādomā par izrunāta teksta jēgu, saturu, to ko dara runas gaitā mūsu rokas, mēs nepievēršam īpašu uzmanību. Pavisam citādi notiek ar cilvēkiem, kuriem ir traucēta dzirde.
Ludmila stāstīja, ka tikai ar attēlu palīdzību un tekstu nevar bērniem dot informāciju pilnā apjomā. Īpaša nozīme vārdu un teksta jēgas skaidrošanā pieder žestu valodai. Surdopedagoģe rādīja žestu valodas dažādību, tēloja vārdus, kā arī rādīja tos, izmantojot daktiloloģiju – rokas ābeci, kuras apguve ir ļoti svarīga cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi. Pedagoģe stāstīja, cik ilgstošs un sarežģīts darbs noris pēc dzirdes uztveres attīstīšanas šiem skolēniem.
Skolas psiholoģe O.Karkina stāstīja par to, kā psiholoģiski atšķiras bērni ar dzirdes traucējumiem no bērniem, kuriem nav traucēta dzirde, par vājdzirdīgo bērnu abstraktās domāšanas veidošanas grūtībām. Par personas attīstības īpatnībām gan skolā, gan ģimenē. Stāstīja, cik grūti bērniem ar dzirdes traucējumiem veikt stāstus par savu ģimenes dzīvi, skaidrot notikušo, secināt. Vājdzirdīgie bērni mazāk adoptēti sabiedrībā, nekā viņu vienaudži bez traucējumiem. Stāstīja par to, kā vājdzirdīgie skolēni psiholoģes nodarbībās spēlē lomu spēles. Stāstīja par to, kāda rakstura izmaiņas notiek ar vecumu, kad vājdzirdīgie bērni sāk saprast savu atšķirību no pārējiem cilvēkiem. Logopēdiskā internātpamatskolā – attīstības centrā tiek organizēti daudzi pasākumi, kas virzīti uz saskarsmes veidošanos bērniem ar dažādiem traucējumiem.
Semināra gaitā izveidojās diskusija par vājdzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanās aspektiem, par skaņu veidošanas procesu, par teksta lasīšanu un sapratni.
Pilsētas pedagogi pateicās par interesantu pasākumu.
Rakstu sagatavoja DLIAC metodiķe, logopēde I.Valentanaviča.
