Praktiskais seminārs Daugavpils Universitātes studentiem “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”
03.11.2017.
Lai cilvēki paliktu uzmanīgāki pret tiem,
Kam vajag sniegt roku…
—–
30.10.2017. Daugavpils logopēdiskās internātpamatskolas – attīstības centrā tika organizēts seminārs Daugavpils Universitātes studentiem. Otro gadu mūsu attīstības centrs uzņem topošos pedagogus, lai dalītos darba pieredzē ar studentiem.
Pilsētas pedagogu semināru atklāja Daugavpils logopēdiskās internātpamatskolas – attīstības centra metodiķe, logopēde Ilona Valentanaviča. Viņa pastāstīja par skolas darba prioritātēm, par licenzētajām mācību programmām, kuras tiek realizētas logopēdiskajā internātpamatskolā – attīstības centrā. Metodiķe sveica topošos pedagogus ar to, ka viņi izvēlējas ļoti interesantu profesiju, kura prasīs no viņiem daudz zināšanu. Runāja par to, ka pedagoga darbs ir saistīts ne tikai ar sava priekšmeta zināšanu, bet arī ar to, ka vienmēr ir jāiet līdzi laikam, jāizglītojas, jālasa izcilu zinātnieku un autoru literatūru, ir jābūt interesantam sava priekšmeta pasniedzējam. Optimizācijas un integrācijas procesi nosaka to, ka katrā izglītības iestādē var mācīties izglītojamais ar speciālām vajadzībām. No pedagoga darba ir atkarīgs kā viņš saprot skolēna vajadzības, cik lielā mērā ir gatavs atbalstīt izglītojamo, kādas metodes un paņēmienus izmanto darbā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu sarežģītā mācību un audzināšanas procesā. Daudz efektīvāka mācību procesa norise notiek tad, kad pedagogs saprot izglītojamā mācību vielas apguves problēmu un izmanto noteikto atbalstu tam izglītojamam, kuram tas ir nepieciešams. Studentiem bija piedāvāts paskatīties videofilmu par skolu.
Uzstāšanos turpināja skolas surdopedagoģe Ludmila Siņakova. Viņa pastāstīja par bērniem, kuru traucējumi ir saistīti ar dzirdi. Ludmila ziņoja par dzirdes attīstības normu un pataloģijām, kā arī pievērsa uzmanību centrālās nervu sistēmas slimībām, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt bērna veselību, piemēram, var rast dzirdes traucējumu. Pedagoģe stāstīja pēc kādām pazīmēm var secināt, ka bērnam ir traucēta dzirde. Studenti bija iepazīstināti ar dzirdes aparātu, kohleāro implantu un FM – radiofrekvenču pārraides sistēmu. Skolas viesi iepazinās ar vājdzirdīgo skolēnu īpatnībām, ar izglītojamo stiprajām un vājajām pusēm mācību procesā. Surdo pedagoģe piedāvāja dažādus praktiskus uzdevumus studentiem. Piemēram, semināra dalībniekiem bija piedāvāts darbs ar tekstu. Strādājot ar tekstu, vajadzēja pabūt bērna ar dzirdes traucējumiem lomā. Ludmila teica, ka ar dzirdes traucējumi ietekmē arī teksta sapratni, runas un valodas komponentu nepietiekamu attīstību. Studenti mēģināja, tā kā to dara bērni ar dzirdes traucējumiem, attēlot ar roku žestu palīdzību dažādus vārdus. Semināra dalībniekiem bija iespēja sajust atšķirību starp runājošiem un dzirdošiem cilvēkiem un tiem, kuriem ir traucēta dzirde. Dalībnieki praktiski mācījās pielietot daktiloloģiju – rokas ābeci. Uzzināja, cik ilgstošs un sarežģīts darbs noris pēc dzirdes uztveres attīstīšanas šiem skolēniem.
Daugavpils Universitātes studenti bija ieinteresēti un uzdeva dažāda rakstura jautājumus.
Uzstāšanu turpinājumā vārds tika dots skolas logopēdei Valijai Martinovai. Viņa sāka runāt par individuālās korekcijas darba metodēm un paņēmieniem logopēdiskā darbā. Pedagoģe – logopēde savā logopēdiskajā korekcijas darbā izvēlas tos balstīties uz vispusīgu skolēna personības izpēti no veseluma pozīcijām. Tāpēc tiek pievērsta uzmanība ne tikai bērna valodas attīstības līmenim, bet arī intelekta pakāpei, psihofizioloģiskajām, fiziskajām attīstības īpatnībām, iedzimtībai, sociālajai videi un daudziem citiem faktoriem, kas veido kopīgu ainu par skolēnu kā personību. Protams, valodas attīstības līmenis un runas traucējumi ir noteicošais, kas tiek ņemts vērā, izstrādājot individuālā korekcijas darba modeli. Padziļināta valodas pārbaude, savāktie anamnēzes dati, dot iespēju logopēdam noformulēt sasniedzamo mērķi, kā arī nospraust uzdevumus un darba metodes to realizācijai.
Logopēde pastāstīja, ka mūsu skolā mācās bērni ar dažādiem smagiem runas un valodas traucējumiem. Lielai daļai audzēkņu ir VSNA (valodas sistēmas nepietiekama attīstība). Tas nozīmē, ka logopēds savā darbā korekcijai pakļauj visu valodas sistēmu. Piemēram, bērnam ar kohleāro implantu, kas mācās logopēdiskajā klasē, ir jāveido visa valodas sistēma. Logopēds izstrādā šim skolniekam individuālo logopēdiskās korekcijas un valodas attīstības plānu. Tajā tiek atspoguļoti galvenie logopēdiskās palīdzības posmi un metodes. Citiem vārdiem runājot – tiek nosprausti bērnam ar kohleāro implantu galvenie terapijas virzieni. Pirmajā apmācības gadā šim skolniekam tie varētu būt:
o valodas kā saziņas līdzekļa izmantošanas aktivizēšana;
o balss modulācijas veidošana;
o taustes izmantošana skaņu uztverē un izrunā;
o dabisko žestu izmantošana valodas attīstībā;
o apkārtējo skaņu un runas dzirdes uztveres;
o analīzes attīstība artikulācijas aparāta attīstība;
o lasīšanas un rakstīšanas iemaņu izmantošana valodas apguvē.
Katram no šiem virzieniem logopēds izraugās piemērotākās spēles, rotaļas, vingrinājumus un citas darba metodes, kas vislabāk atbilst konkrētā bērna vecumam, dzimumam, viņa attīstības pakāpei. Katrs cilvēks ir unikāls, un logopēda darba paņēmieniem jābūt elastīgiem. Bērnam logopēdijas nodarbībās jārada pozitīva, nepiespiesta gaisotne.
Logopēdiskais korekcijas darbs notiek ciešā sadarbībā ar vecākiem, skolotājiem un skolas atbalsta personālu. Iemācīt bērnam runāt, sniegt viņam atbalstu mācību darbā – tas ir galvenais visa skolas kolektīva uzdevums.
Skolas psiholoģe Olga Karkina stāstīja par bērnu ar dzirdes traucējumiem psiholoģiskā rakstura atšķirībām no bērniem, kuriem nav traucēta dzirde, par vājdzirdīgo bērnu abstraktās domāšanas veidošanas grūtībām. Psiholoģe deva studentiem vājdzirdīgo bērnu personas attīstības īpatnību raksturojumu gan skolā, gan ģimenē. Olga stāstīja par bērnu grūtībām stāstu veikšanā, piemēram, ar kādām grūtībām saskaras šie bērni, skaidrojot notikušo vai veicot secinājumus. Vājdzirdīgie bērni mazāk adoptēti sabiedrībā, nekā viņu vienaudži bez traucējumiem. Stāstīja par to, kā vājdzirdīgie skolēni psiholoģes nodarbībās spēlē lomu spēles. Stāstīja par to, kāda rakstura izmaiņas notiek ar vecumu, kad vājdzirdīgie bērni sāk saprast savu atšķirību no pārējiem cilvēkiem. Logopēdiskā internātpamatskolā – attīstības centrā tiek organizēti daudzi pasākumi, kas virzīti uz saskarsmes veidošanos bērniem ar dažādiem traucējumiem.
Semināra gaitā studenti piedalījās diskusijā par bērnu ar dzirdes traucējumiem audzināšanu, mācīšanu, par skaņu veidošanas procesu, par teksta lasīšanu un sapratni.
Daugavpils Universitātes studenti pateicās par interesantu pasākumu un izvēlējās turpinot sadarbību, paskatīties stundas, piedalīties praktiskajās nodarbībās.
Rakstu sagatavoja DLIAC metodiķe, logopēde I.Valentanaviča un skolas logopēde V.Martinova
