“Psihosomatika. Ģimenes attiecību ietekme uz bērna psihisko attīstību”
23.11.2017.
2017.gada 2.novembrī Daugavpils logopēdiskās internātpamatskolas – attīstības centrā notika kārtēja „Vecāku kluba” sanāksme.
—–
Sanāksmes tēma bija: “Psihosomatika. Ģimenes attiecību ietekme uz bērna psihisko attīstību”.
Skolas psiholoģe O.Karkina iepazīstināja klātesošos par skolēnu psiholoģisko un emocionālo svarīgumu mācību procesā. Sniedza ieskatu par skolēnu psihosomatiskā rakstura slimībām. Bieži nākas dzirdēt par to, ka bērnam sāp galva vai vēders. Izmeklējumi parāda to, ka ar veselību viss ir kārtībā, bet kāpēc bērns bieži želojas uz to, ka viņam kaut kas sāp? Psiholoģe stāstīja, kāpēc bērniem notiek psiholoģiskā rakstura traumas, bērni grauž pildspalvas, zīmuļus, nagus. Olga pievērsa uzmanību bērnu problēmām mācībās, kā arī sniedza informāciju par to, kādas izmaiņas notiek ar bērnu nervu sistēmu, piemēram, rudens laikā.
Skolēnu apsekošana parādīja, ja bērnam trūkst vecāku sapratnes, emocionālā kontakta, tad bērna psihoemocionālā rakstura pārdzīvojumi var novest pie emocionālā rakstura traumām, kuru rezultāts, pēc kāda laika, var novest pie uzvedības traucējumiem, psihosomātiskajām slīmībām.
“Vecāku kluba” sanaksmē bija runāts par to, ka psihosomatika rāda kā psihiskais stāvoklis ietekmē bērna fizisko veselību. Bieži, paši to neievērojot, iestāstam bērnam to, ka viņš ir slims, vai pieaugušie stāsta bērnam par viņa radu slimībām. Tas arī var izprovocēt nevēlamu veselības pasliktināšanos, pat bez īpaša iemesla. Vecāku klubā bija stāstīts par psihosomatiskiem organisma cēloņiem, piemēram, iekšējais konflikts, nosacīgs izdevīgums, iepriekšēja pieredze, identifikācijas, iedvesma, pašapvainošana. Visi šie faktori nelabvēlīgi ietekmē cilvēka vai bērna veselību. Izglītojamo vecākiem bija piedāvāti dažādi dzīves piemēri. Psiholoģe ieteica nenoskaņot sevi uz sliktu, neprogrammēt galvā slimības, jo spēt sevi sargāt emocionāli spēj cilvēks, kurš ir speciāli sagatavots, kuram ir praktiskās iemaņas sargāt sevi no cita cilvēka veselības problēmām. Īpaši smalka ir bērnu psihe, viņus vajag sargāt no šāda rakstura pārrunām. Bija izskatīti pamatīgi psihosociāli faktori, kuri provocē psihosomatiskie traucējumi. Nepareizs audzināšanas veids ģimenē, šķiršanās no ģimenes, nepilna ģimene utt. Tika doti nosacījumi, kā pareizi veidot attiecības starp ģimenes locekļiem ģimenē. Tika izskatīti vecāku uzvedības noteikumi bērna slimības laikā.
Skolas metodiķe, logopēde I.Valentanaviča bērnu vecākiem stāstīja par to, ka skola turpina realizēt APU programmas noteikumus. Pastāstīja programmas noteikumu prioritātes, par to, ka vecāku un pedagogu pieejai ir jābūt bērnam vienkāršai un saprotamai, jo nevar no maza bērna lūgt, lai viņš pildītu un saprastu pieauguša cilvēka pienākumus. Ja tas notiek, tad bērns nedzīvo savu bērna dzīvi, sākas “pieaugušā cilvēka kurpju mērīšana”. Bērnam ir jāsaprot vecāku, pieaugušo prasības, uzvedības normas, cieņas nozīmīgumu. Ja no vecāku puses bērns neredz cieņu, tad tādu pašu necieņu vecāki ieraudzīs pret sevi, kā arī necieņu no bērna puses redzēs gan pedagogi, gan vienaudži. Bieži vien sanāk dzirdēt, ka mājās bērns uzvedās pavisam citādi, saprot un ievēro cieņas pamatus, ka tikai skolā ar bērnu kaut kas notiek un viņš izrāda agresiju un necieņu. Iedziļinājoties problēmā, noskaidrojas, ka vecāki pielieto gan morālo sodu, gan fizisko. Cik bieži nākas runāt par to, ka agresija izraisa pretējo agresiju. Bērns it kā fiziski stiprs un vesels paliek iekšējie slims, ar sabojātu psihi, morāli un fiziski sodītie cilvēki nevar pareizi vērtēt sevi, savas spējas, nebūs dzīvē laimīgi, jo vienmēr “aiz muguras stāvēs pieaugušo sodi, kuri pazemoja bērnu un morāli un fiziski. Tie noved pie psihosomatiskā rakstura slimībām”.
Skolas logopēde – metodiķe I.Valentanaviča noslēgumā mundrināja vecākus aktīvi iesaistīties savu bērnu dzīvē, dot viņiem iespēju maksimāli būt kopā, stāstīt, lasīt, veikt darbus mājās, interesēties par viņu mācību sasniegumiem. Vecāki bija lūgti sekmēt bērnu intereses, veicināt viņu iekšējo un ārējo kultūru, kā arī emocionālo stabilitāti.
