“Sveika, mana mīļā skola!”
14.09.2017.
2017.gada 7.septembrī Daugavpils logopēdiskajā internātpamatskolā – attīstības centrā tika rīkota šī gada pirmā sanāksme pirmo klašu skolēnu vecākiem “Sveika, mana mīļā skola!”
—–
Skolas metodiķe I.Valentanaviča sveica logopēdiskās skolas speciālistus, pedagogus un pirmklasnieku vecākus ar jaunā mācību gada sākšanos.
Bērnu vecākiem tika sniegta informācija par logopēdiskās skolas darba prioritātēm, par skolā strādājošiem pedagogiem un speciālistiem, par stundām un ārpusstundu nodarbībām, par iespējamajiem atbalsta veidiem skolēniem. Tika sniegts ieskats par skolēnu sasniegumu rezultātiem pēc skolas absolvēšanas.
Plaši tika pastāstīts par Latvijas izglītības iestāžu APU programmas prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem, par skolas APU komandas darbu. Vecāki tika aicināti aktīvi iesaistīties savu bērnu dzīvē, viņu mācību sasniegumos, interesos un galvenais – viņu iekšējās un ārējās kultūras, emocionālās stabilitātes veidošanos. Tika stāstīts par to, ka mācību process ir ne tikai zināšanu apguve, bet ikdienu darbs ir saistīts ar izglītojamo audzināšanu, pieklājīgas attieksmes iegaumēšanu pret klātesošajiem, klases biedriem, pieaugušaiem. Pedagogu un vecāku atbildība par bērna dzīvi, veselību un drošību skolā un ārpus tās. Metodiķe iepazīstināja klātesošos ar skolas psihologa darbu. Pastāstīja par to, cik svarīgi vecākiem savlaicīgi griezties pēc palīdzības pie skolas psihologa, negaidot ārprāta situāciju sava bērna dzīvē. Savlaicīgi atrasta pareiza situācijas sapratne, pieeja un atbalsts var nodrošināt gan bērna veselību, gan dzīvi.
Pirmklasnieku vecākiem tika pastāstīts par skolā rīkotām “Vecāku kluba” un “Māmiņu skolas” darbību un mērķiem, par šo klubu organizētajiem pasākumiem. Katrs no vecākiem var atrast visu nepieciešamo informāciju par skolas dzīvi, pasākumiem un jaunumiem skolas mājas lapā.
Skolas surdopedagoģe metodiķe L.Siņakova uzaicināja vecākus droši iet uz kontaktu ar pedagogiem, jo skolēnu veiksme mācību procesā ir cieši saistīta ne tikai ar pedagogu kvalitatīvu darbību, bet arī ar bērnu vecāku iesaistīšanu un interesi.
Vecāku sanaksmē skolas psiholoģe O.Karkina pateicās vecākiem par aktīvu piedalīšanos pirmajā vecāku sanāksmē. Psiholoģe izklāstīja par skolēnu psiholoģisko un emocionālo gatavību skolai. Sniedza īsu ieskatu skolēnu psiholoģiskajā apsekošanas sistēmā. Psiholoģiskā gatavība sastāv no diviem galveniem aspektiem – personiskās iemaņas un prasmes. Sociālo iemaņu attīstīšanā ir iekļauti sekojoši momenti – kontakts ar klases biedriem, ar pieaugušajiem – vecākiem, ar pieaugušajiem – pedagogiem un apkārtējiem cilvēkiem. Bērni vēl ir mazi, ne vienmēr vecāki atbalsta bērna vēlmi kontaktēties ar vienaudžiem. Tika izskatīti daudzbērnu ģimeņu pieredzes piemēri, kur bērni tika audzināti būt uzmanīgi pret apkārtējiem bērniem, pieklājīgi un paklausīgi pret vecākiem, ir iemācīti cienīt ģimenē mazākos, kā arī vecākos. Olga atzīmēja mūsu sabiedrības tendenci, kad bieži bērns sēž viens pats ar mobīlo telefonu, ar datoru vai planšetu. Gadžeti nedod iespēju attīštīt saskarsmes iemaņas. Kad “gadžetu” bērni sāk spēlēties, tad spēles process pāraug strīdos un kaušanos ar vienaudžiem. Vecākiem tika piedāvāts vairāk aicināt vienaudžus ģimenē, lai bērni mācītos spēlēties kopā.
Mācību process ir darbs, kurš pieprasa īpašu attieksmi, laiku, izturību, patstāvību, atbildību, motivāciju utt. Runājot, piemēram, tikai par rakstāmo piederumu – pirmklasnieki neprot turēt pildspalvu rokā. Vecākiem bija parādīti piemēri, kā mācīt bērnu pareizi turēt pildspalvu. Stāstīja par bērnu attīstības līmeni un veidiem.
Skolas surdopedagoģe, metodiķe L.Siņakova pastāstīja, ka “putna knābītis” – tas ir divi pirkstiņi, ar kuriem var paņemt pildspalvu vai zīmuļi rokā. Tā kā bērni ņem piederumu rakstīšanai rokā, secina par to, ka tieši tāpat ņem rokā zīmili 2 – 3 gadīgais bērns.
Psiholoģe teica, ka bērni negrib darīt tā ka pareizi, tas viņiem piemīt. Vieglāk ir tā ka gribas pašam, bet tad pildspalva atrodas ne tur, kur jābūt, mugura ir deformēta, kas ved pie skoliozes, kājas – uz krēsla utt. Sniedza īsas rekomendācijas bērnu atmiņas attīstīšanai. Atzīmēja to, ka svarīgi ir kopā ar bērniem atkārtot iemācītos vai mācīt uzdotos vienkāršus dzejoļus. Var pastaigājoties atcerēties dzejoļus, kurus bērns mācīja pirmsskolas iestādē un atkārtot tos. Vecākiem bija rekomendēts lasīt bērnam un lasīt kopā ar bērnu grāmatas, spēlēt dažādas attīstošās spēles. Ar spēles palīdzību var mācīties sekot līdzi noteikumiem, mācīties pieņemt zaudējumu. O.Karkina īpaši atzīmēja to, cik svarīga ir bērnam dienas režīma nodrošināšana, runāja par nakts miega nozīmīgumu izglītojamā mācību procesā. Visi saskarsmes, audzināšanas, mācīšanas, veselīgas dzīves nodrošināšanas procesi, kuri tika virzīti uz bērnu ir nozīmīgi.
Skolas logopēde A.Skladova pastāstīja par divu ģimeņu vecāku pieredzi – viena māte visu laiku tikai meklēja iespēju kā atrast vainīgos, kā apvainot izglītības iestādes, laika un spēku, kuru pieprasa bērns, praktiski, nepalika. Vēlamas un iespējamas attīstības dinamikas bērnam nebija novērotas. Bet otra bērna mātes pieredze parādīja, ka viņa bija bezgalīgi uzmanīga priekš sava bērna vajadzībām, pildīja ar viņu uzdotos uzdevumus, pilnīgi iesaistījās sava bērna attīstīšanas procesā. Rezultātā traucējumi tika pārvarēti un bērns veiksmīgi attīstījās. Tas norāda uz to, cik svarīga ir ne tikai pedagogu, bet arī vecāku uzmanība un darbs bērna attīstīšanai. Turpinājumā logopēde pastāstīja, kā noris izglītojamo logopēdiskā apsekošana. Ziņoja par to, kura vecumā bērnam ir jārunā bez skaņu kropļojumiem. Sniedza ziņas par skolēnu runas traucējumiem un šo traucējumu novēršanas procesa organizēšanu skolā. Parādīja vingrinājumus elpas un skaņu izrunas attīstīšanai, stāstīja, kā ar rotaļu papildināt vārdu krājumu. Tika minēti līdzekļi, kuri palīdz attīstīt bērnu pirkstu sīko motoriku.
Skolas speciālā pedagoģe N.Golubeva runāja par bērnu attīstības kritērijiem, par vecāku iesaistīšanu sajā procesā. Viņa sniedza ziņa par to, ka vidējais laiks, kuru vecāki sniedz saviem bērniem, pēc Igaunijas zinātnieku izmēklējumiem, ir 7 minūtes dienā. Pedagoģe pastāstīja kādu atbalstu izglītojamie saņem mūsu skolā.
Sanāksmes gaitai pievienojās I.Aļehno (1.a pap klase skolēna) vectēvs. Viņš pastāstīja par to, ka viens bērns piegāja pie tēva ar lūgumu pievērst viņam uzmanību, bet tēvs teica, ka laiks ir ļoti dārgs, maksā 5 Eu. Tad bērns paprasīja tēvam dot naudu, lai spētu apmaksāt tēva laiku, kuru viņš veltīs savam dēlam.
Tas norāda tikai uz to, ka savā vecumā šīs tēvs nesagaidīs ne dēla uzmanību, ne viņa vēlmi uzdzirdēt un saprast sava novecošā tēva vajadzības.
Skolas pedagoģe I.Zeiliša sniedza īsu informāciju par mācību procesa organizēšanu stundās. Lūdza vecākus nebūt vienaldzīgiem, griezties pie pedagogiem, jo atbalstu ir jāsniedz mūsu bērniem kopā.
Skolas logopēde – metodiķe I.Valentanaviča noslēgumā lūdza vecākus nenogurst. Kamēr bērni aug, vecākiem, kā arī pedagogiem vienmēr ir jābūt gataviem palīdzēt tiem, uzdzirdēt, iemācīt.
Vecāki tika aicināti aktīvi apmeklēt skolas pasākumus un sadarboties, lai sniegt maksimālu atbalstu mūsu bērniem.
Rakstu sastādīja izglītības metodiķe I.Valentanaviča.
