„Vecāku kluba” pasākums izglītojamo vecākiem “Reālie jautājumi par virtuālu tēmu.”
Pirms pavasara brīvdienām notika kārtējā nodarbība “ Vecāku klubā”.
Nodarbības tēma bija izsūtīta e- klasē katram vecākam. Brīvdienās skolēnam būs daudz laika. Pastāv jautājums, kā viņi izmanto to.
Sarunās ar skolēniem zinām, ka daudz laika viņi pavada pie datora. Daži skolēni, lietojot datorus, attīsta nevēlamus ieradumus, kas viņiem rada daudzas problēmas. Šīs uzvedības izmaiņas un to sekas ir visai līdzīgas tam, kas klīniski tiek vērtēts kā „atkarība”. Atkarību jomā mūsdienās tiek atzīta datora un interneta atkarību pastāvēšana.
Atkarība no datora nevēlamā veidā var rasties, ja to bieži izmanto, lai mazinātu stresu, ja bērns neprot citādi tikt galā ar negatīviem notikumiem un emocijām. Nevēlama ietekme rodas tad, ja datora lietošanu tu izmanto, lai vilcinātos paveikt darāmo, izvairītos no netīkamas atbildības, mierinātu sevi, mēģinātu slāpēt depresīvas izjūtas vai censtos apmierināt vajadzību pēc domubiedriem vai piederības kādai ļaužu kopai.
Labākais, ko varam darīt, ir parūpēties, lai bērnam ir kārtībā visas citas dzīves sfēras, jo atkarības parasti nerodas no tā, ka kāds pamēģina kādu noteiktu vielu. Atkarība rodas no tā, ka esam ievainojami, ka mums ir kādas citas grūtības.”
Psiholoģe sarunām ar bērniem min savas ģimenes piemēru, kur katrs, piemēram, pie vakariņu galda pasaka trīs labas lietas un trīs sliktas lietas, kas dienā notikušas. Viņa atgādina par sarunu nozīmi ģimenē.
“Tur parādās mazi signāli, kas noticis tajā dienā. Tās ir burtiski piecas minūtes no ģimenes dzīves vakarā. Ja kaut viena ģimene vairāk sarunāsies ar jaunieti, vecāki arī uzzinās, kas notiek. Ja es kā mamma pasaku, ka man bija slikta diena, man bija tāds un tāds slikts notikums, jaunietis saprot, ka arī viņa dzīvē notiek labas un sliktas lietas. Reizēm pusaudzim liekas, ka tikai viņam ir slikti. Tas nav viegli izveidot komunikāciju ar pusaudzi un uzzināt, kā viņam klājas. To ir vērts mēģināt. Tas, ka vienreiz neizdevās, nenozīmē, ka viņš negrib, lai ar viņu runātu.”
Vecākiem bija doti kritēriji, pēc kuriem viņi spēj saredzēt atkarības pazīmes.
Interneta atkarības pazīmes:
- dators tiek izmantots, lai izjustu prieku, gandarījumu vai atvieglojumu;
- pārtraucot ar datoru saistītās aktivitātes parādās disforiski simptomi – nemiers, aizkaitināmība, miega traucējumi, palielināta trauksmainība, nomāktība vai naidīgums;
- iegulda arvien vairāk laiku ar datoru saistītās aktivitātēs;
- parādās nevērība pret saviem ikdienas pienākumiem;
- melo par to, cik ilgs laiks tiek pavadīts pie datora;
- izmaiņas dienas režīmā, tiek atvēlēts laiks interneta lietošanai;
- pasliktinās attiecības ar līdzcilvēkiem;
- parādās risks zaudēt sasniegumus, kā arī turpmākas attīstības iespējas;
- neveiksmīgi mēģinājumi kontrolēt savas ar datoru saistītās aktivitātes;
- fiziski traucējumi – muguras sāpes, acu sausums, neregulāra ēšana, personīgās higiēnas neievērošana;
- zūd laika izjūta – cilvēks nejūt, cik ilgi viņš sēž pie datora;
Atveseļošanos vari uzsākt, atpazīstot problēmas, kas saistītas ar datora lietošanu. Lai pārvarētu šīs grūtības, ir lietderīgi veikt turpmāko:
- izveidot uzvedības maiņu plānu, noteikt datora lietošanas laika limitu, plānot savu dienu, reģistrēt laiku, ko pavadi pieslēgumā un saskaņot to ar laiku, ko pavadi reālā sociālā vidē, ar datoru nesaistītās aktivitātēs;
- fokusēties uz dažādu citu nepieciešamo iemaņu attīstīšanu, piemēram, problēmu risināšanu, sociālajām iemaņām, pašpaļāvību, kautrības pārvarēšanu un dusmu kontroli;
- izvērtēt citus varbūtējos traucējumus – tāda kā depresija vai trauksme, saistībā ar kuriem skolēnam iespējams nepieciešama palīdzība;
Šī problēma ir ļoti aktuāla, svarīgi savlaicīgi griežoties pēc palīdzības pie skolas psihologa, lai kopīgiem spēkiem mēs varām atrisināt šo problēmu.
Olga Karkina.
